Žūrijas brauciens vērtēt būves klātienē 03.02.2017.


Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Vidzemē

Alūksne. NBS Kājnieku skolas kazarmas vienkāršotā atjaunošana un pārbūve Lāčplēša iela 1, Alūksne. Pasūtītājs: Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Projekta autors: SIA „SCO Centrs”, Galvenais būvuzņēmējs: SIA „RE & Re”, Būves būvuzraugs: SIA „Fabrum”. Būvniecības izmaksas: aptuveni 1,8 miljoni eiro.
Divstāvīga kazarmas ēka, karavīru vidū oficiāli pazīstama kā ģenerāļa Spandega ēka, slejas liela un majestātiska. Ēka celta pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū un ir labs piemērs, kā ilglaicīgi saglabāt funkcionalitāti. Pārbūves laikā tika saglabāta vecā konstrukcija, kas bija ļoti piemērota kazarmām, un ir tāda joprojām. „Mūsu galvenais uzdevums bija sakārtot ēku atbilstoši mūsdienu vajadzībām. 60 cm biezās ēkas sienas tika siltinātas ar 10 cm biezu akmens vati, uz kuras uzklāts dekoratīvais apmetums. Tika mainītas durvis un logi. Nomainītas visas komunikācijas. Uz jumta novietotas saules baterijas, kuras tiek izmantotas ūdens sildīšanai,” ar paveikto lepojas „Re & Re” projektu vadītājs Arvis Mūrnieks. Būvniecība ilgusi 13 mēnešus. Bijušas nepieciešamas daudzas izmaiņas būvprojektā, tāpēc katru nedēļu notikušas apspriedes ar būvuzraugu un autoruzraudzības veicēju. Pasūtītāja prasība pirmām kārtām bijusi lēta cena, bet būvnieki centušies izmantot vietējos materiālus. Svarīgi, ka karavīri ir apmierināti ar būvnieku darbu.
 „Būvnieks ir spējis izpildīt pasūtītājs vēlmes ierobežota budžeta ietvaros,” uzteic skates gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Menčupītes tilts Kocēnu pagastā. Inženierbūve. Pasūtītājs: AS „Latvijas valsts meži”. Projekta autors: SIA „Inženierbūve”. Komplekss būvprojekts – meža autoceļa Zažēnu purva ceļš būvdarbi un Menčupītes tilta būvdarbi. Piegādātāju apvienība SIA „Limbažu ceļi” un SIA Latvijas Lietuvas kopuzņēmums „Viadukts”. Būvuzraugs: SIA „VIATESTI”.
Stāstu par Menčupītes tiltu AS „Latvijas valsts meži” Meža infrastruktūras kvalitātes speciāliste Līva Brūvere sāk ar to, ka „Latvijas valsts meži” ir videi draudzīgs un sociāli atbildīgs uzņēmums. Atbilstoši arī iecerēts šis tilts, viens no 84, kuri ir „Latvijas valsts mežu” pārziņā.
Tilts ir nepieciešams, lai sasniegtu sešu kvartālu lielu teritoriju, kas uzņēmumam jāapsaimnieko. Meža ceļš, kurš ved uz tiltu, kā parasti ir viena virziena ceļš ar īpašām kabatām, kur samainīties ar pretim braucošo transportu.
Pirms simts gadiem šeit pa uzbērumu stiepusies dzelzceļa posms Smiltene – Ainaži. Pasūtītāja uzdevums bija saglabāt šķelto laukakmeņu balstus, nevis demontēt un ielikt caurteku, un laiduma konstrukciju izbūvēt no koksnes. Tika izmantoti piemēroti estētiski risinājumi – līmētas koksnes tilta margas, koka atvairbarjeras tilta pieejas zonā, kā arī saplākšņa ceļa zīmju vairogi un koka ceļa zīmju stabi, jo nomaļās vietās esošās ceļa zīmes bieži zog. Krasta stiprinājumi vēl jāapstāda ar zāli, jo 62 dienu laikā uzbūvētais tilts tika pabeigts decembrī. Tilta laidumu veido 26 atsevišķas trapeces veida sijas. Līmētā koka konstrukcijas ražotas Lietuvā. impregnētas Jēkabpilī. Plātne montēta, stiegrojošie stieņi ievietoti un saspriegti uz vietas objektā. Malējās sijas ir ražotas no augstāka blīvuma koka nekā iekšējās. Paredzams, ka kreozotā impregnētās sijas kalpos 50 gadus. 11,3 metrus garā un mazliet vairāk nekā četrus metrus platā tilta celtspēja ir 60 tonnas. „Gan projektētājs, gan būvnieki savu darbu ir izdarījuši izcili,” slavē Līva Brūvere.
Kocēnu novada domei bijusi prasība šeit ierīkot atpūtas vietu, tāpēc pie skaistā tilta būs arī galds un soli.

Alojas novads. Publiskā jaunbūve. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka „Sala”, Liepu iela 3, Ungurpils. Pasūtītājs: Alojas novada dome, projekta autors: SIA “HUMA arhitektu studija”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Monum”. Būvuzraugs” SIA „Firma L4”.
Pasīvā ēka. Sānis no ēkas skatu tornis, kurš tur jau bijis. Ēka patiesi ir kā 526,2 kvadrātmetrus liela sala, kura tikai vidū turas uz zemes. Lēzena uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet dienesta ieejas kāpnes nesaskaras ar mājas sienu – pāris centimetru platā sprauga patiesi rada sajūtu, ka ēka teju teju aizpeldēs pie savām vārdamāsām ezerā Ungurpils dzirnavu ezerā, kas plešas pārdesmit metru zemāk. Kādreiz pa ezeru peldējušas pat desmit salas, no krasta atdalījušies koki, krūmi un zeme, šobrīd tās ir četras.
„Salas” būvniecība ilgusi trīs mēnešus, kuri iemūžināti trīs minūšu garā video, pieejamā ikvienam apmeklētājam konferenču zālē. Būves izmaksas ir 1329729 eiro, lielu daļu no tiem devuši norvēģi. Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Možvillo stāsta, ka Aloja esot tās draugu norvēģu eksperimenta vieta labā nozīmē: „Norvēģi vēlas būvēt tādu pašu ēku pie sevis un testē gan būvniecību, gan ēkas ekspluatāciju. Iekšējā apdare, ja salīdzinām projektu ar situāciju dzīvē, ir uzlabota – projektā bija paredzētas krāsotas sienas un reģipša griesti, kas mainīti pret dabīga koka un finiera apdari.”
Ēkai ir industriālā grīda. Lielie pakešu logi plešas visapkārt. Viens no tiem, pa kreisi no ieejas, ir patiesi milzīgs un sver 900 kilogramus. Vertikālās koka žalūzijas apkārt tiek regulētas automātiski no meteostacijas uz ēkas jumta. Ja saules nav, kā dienā, kad būvi vērtē žūrija, tās jāregulē cilvēkiem. Ūdens tiek sildīts ar saules baterijām, ir zemes sūknis. „Ja ēkai šobrīd atslēgtu elektrību, temperatūra nokristos tikai par dažiem grādiem. Visu darījām rūpīgi un precīzi, sākot ar konkursu projektētājam un būvniekam. Būvuzraugs šeit strādāja piecas dienas nedēļā, nevis nāca kā viesstrādnieks, ar paveikto lepojas Māris Možvillo. Pasīvo ēku no sāniem iekļauj 40 cm ekovate koka I profila statņu karkasā un Konac audums, no augšas 70 cm ekovate starp koka kopnēm un no apakšas 30 cm SPU siltumizolācijas uz dzelzsbetonā plāksnes.
Mazā bibliotēka, līdz šim darbojusies dzīvoklī, izvietota ēkas centrā, tieši pretī ieejai. Ir telpas biznesa sarunām, virtuve, konferenču zāle. Pašvaldība šobrīd aktīvi piedāvā ēku semināriem, konferencēm.

Alojas novads. Valsts reģionālā autoceļa P 15 Ainaži – Matīši posma no 27.549 līdz 29.919 km un tilta pār Salacu rekonstrukcija. Pasūtītājs: Alojas novada dome. Projekts: SIA „Ceļu komforts”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „8CBR”. Būvuzraugs: SIA „Jurēvičs un patneri”.
Daudzi Staiceles tilta šķērsošanu atceras ar šausmām. Armatūra līdusi ārā no bojātā tilta seguma un plēsušas automašīnu riepas. Bedres tādas, ka varējis galvu nolauzt. Pa caurumiem spīdējusi upe. Ceļu būvētāji uz šejieni veduši politiķus, lai šausminātu un mudinātu lemt, ka vairāk naudas jādod labiem ceļiem un stipriem tiltiem. Savukārt Alojas novada dome, tilts pieder pašvaldībai, draudējusi pie tilta uzlikt ceļa zīmi, ka transporta līdzekļi smagāki par 3,5 tonnām pāri braukt nedrīkst. Beidzot valdība Satiksmes ministrijas personā ieklausījusies, un drusku naudas iedevusi, pārējais nācis no pašiem alojiešiem, un sešu mēnešu laikā tilts gatavs gan. Šobrīd upi zem tilta var skatīt tikai pa tilta vienā pusē norobežotās gājēju ejas režģi. Pie glītajiem reliņiem kāds jaunais pāris jau pamanījies piestiprināt piekaramo atslēgu Lai ilgs mūžs laulībai un tiltam!
„Vecajam tiltam gājēju ietves nebija. Daudziem tiltiem gājēji iet pa abām pusēm, bet, ja no abām pusēm mammas stumj bērnu ratiņus un satiekas uz tilta, tad ir grūti samainīties. Šeit ir plaša eja gājējiem, droši norobežota no transporta plūsmas,” stāsta “8 CBR” darbu vadītājs Kaspars Ieviņš, kurš ir apmierināts par sadarbību ar pasūtītāju un projektētāju „Ceļu komforts”. Tilta balstu betonēšanai izmantota sarežģīta metode, izmantojot īpašus veidņus, atsūknējot ūdeni. Bijuši vajadzīgi ūdenslīdēji, lai pastiprinātu pamatnes balstus, netonējot konusus ar īpašu betona sastāvu.
Lejā no tilta uz upi ved glītas kāpnes. Tilts no apakšas nekrāsots. Var teikt, ka raibs kā dzeņa vēders, bet gludi nostrādāts un sava pievilcība tajā raibumā slēpjas. Sijas no apakšas nolīmētas ar ogļšķiedras lentu, kas palielina tilta izturību.
Alojieši tikuši ne tikai pie jauna tilta, ar asfaltu noklāts nedaudz vairāk nekā kilometru garš ceļa posms vienā pusē tiltam. Vieta esot bijusī problemātiska, jo pazemes ūdeņi un liels mitrums. Netradicionāls risinājums izmantots, projektējot un izbūvējot gruntsūdeņu novadīšanu no tranzītielas izbūvējamās daļas, kurā izmantota drenāžas sistēma ar novadi uz upi divās kārtās ieklājot ģeotekstilu un ieveidojot filtrācijas laukumus. Būve izmaksājusi 1410816,5 eiro. Bedrainais ceļš otrpus tiltam vēl gaida savu remontu.

Ādaži. Publiskā jaunbūve. Ādažu Brīvās Valdrorfa skolas sporta zāle Attekas ielā 35. Pasūtītājs: biedrība „Privātā vidusskola ĀBVS”. Projektētāj: arhitektu birojs SIA „Mans” un SIA „A.R.T.”. Galvenais būvuzņēmējs: AS „UPB”.
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētājs Kerola Dāvidsone sagaida žūriju pacilāta un priecīga: „Līdz šim mums nebija savas sporta zāles. Tagad ir, un vēl kāda - mums ir pirmā energoefektīvā sporta ēka Pierīgā.” Liels, no ārpuses dzelteni pelēks trīsstāvīgs ķieģelis (921,6 kvadrātmetru platība, apbūves laukums – 782, 9 kvadrātmetri, būvtilpums – 7844 kubikmetri) ar lieliem logiem un saules baterijām fasādē. Metāla karkass, rāmis pildīts ar ekovati 45 cm biezumā sienās un 50 cm jumta daļā, apdarē izmantoti neēvelēti dēļi, jo tādi labāk saglabājas āra apstākļos. Pārdomāti projektēta un precīzi uzbūvēta ēka. Ādažu Brīvās Valdorfa skolas sporta zāle atbilst pasīvās mājas standartiem, kur siltumenerģijas patēriņš ir 14.03 kWh/m2 gadā. Aparatūra telpās mēra nevis gaisa temperatūru, bet priekšmetu temperatūru un dod signālu Vācijā ražotam siltumdevējam. Stari krīt no pie griestiem piekārtajiem sildītājiem, kuros cirkulē ūdens, un sasilda grīdu, kura atdod siltumu visai telpai. 18,17o C esot pietiekami, lai telpā justos komfortabli. Lai šādu efektu sasniegtu, izmantojot klasisko apkures sistēmu, siltumnesēja temperatūrai būtu jābūt krietni augstākai.
Žūrijas komisijas loceklis, SIA „CMB” valdes priekšsēdētājs pasīvo ēku speciālists Artis Dzirkalis spriež: „„Steico I Beam” tehnoloģija, kura izmantota šajā gadījumā ir kvalitatīva, bet dārga. Ēka ir uzbūvēta atbilstoši pasīvās mājas prasībām – tai ir bieza siltumizolācija, tā ir hermētiska, ir novērsti siltuma zudumi, nav tā dēvēto termisko tiltu, ventilācijas iekārtas ir ar rekuperāciju, kur rekuperācijas koeficients ir 97 %, apkurei un apgaismojumam tiek izmantoti atjaunojamie resursi – saules baterijas un siltumsūknis.”
Visās bieži izmantojamās telpās ir LED apgaismojums. „Apdarē izmantoti vietējie materiāli – bērza dēļi un „Latvijas finieris” ražotais finieris,” UPB projektu direktors Kārlis Balgalvis ir patriotiski noskaņots un lepns par paveikto. Otrajā stāvā izvietota iekšēja lodžija sporta zāles pārskatīšanai, garderobes un tualetes. Betona griestu paneļi atstāti neapklāti, šuves apstrādātas no augšas. 
Projekts īstenots sadarbībā  ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, izmantojot līdzekļus no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” atklāta projektu konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība”.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, mūsu ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, FORUM AUTO, RAMIRENT, MAPEI.