Žūrijas brauciens vērtēt būves klātienē 08.02.2017.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē un uzteic būves Latgalē

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā jau ceturtajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Latgalē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz dominēja inženierbūves, bet tika izvērtētas un uzteiktas arī būves nominācijās „Restaurācija”, „Ainava” un „Publiskā jaunbūve”.

Tadenava. Raiņa muzeja „Tadenava” rekonstrukcija un restaurācija. Pasūtītājs: VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Projekts: SIA „Nams 3”. Galvenais būvuzņēmējs SIA „Modus 3”. Būvuzraugs Eduards Begens no SIA „CKA”. Būvju kopējā platība – 622,6 kvadrātmeri, būvtilpums – 2371,5 kubikmetri. Būvniecība ilgusi vienu gadu un izmaksājusi 701 513 eiro.

Dunavas pagastā uz lēzena pakalna izvietotās ēkas – dzejnieka ģimenes dzīvojamā māja, muzeja dienesta ēka, šķūnis, pagrabs un arī tālāk lejā stāvošā pirts – sagaida aukstas. Ziemā muzejs ir slēgts apmeklētājiem un tajā tiek uzturēta minimālā temperatūra. Veikts pamatīgs darbs. Lielajam šķūnim mainīti gandrīz visi sienu baļķi, mājai – daudzi. Jaunie un vecie baļķi satapoti kopā. Kad darbi sākti, viss bijis bēdīgā stāvoklī. Dzīvojamā mājā oriģinālā grīda saglabāta tikai vienā istabā. Citās klāts betons un virsū likts jaunu dēļu segums. Dēļi klāti ar lineļļu. Par to žūrija uzteic būvnieku. Instrukcijas, kā grīda kopjama, nodotas klientam. Vārda tiešajā nozīmē, viss pašu rokās. Būvniecībā ir izmantoti Latvijā ražoti ekoloģiski kokmateriāli – lubiņas, būvkalumi, lineļļa, krāsas, māls, pakulas, ekovate. Dzīvojamā mājā saglabātas oriģinālās krāsnis. Iztīrīts un pārbūvēts vienā mājas daļā esošais pagrabs, kurš bijis aizbrucis. Pagraba grīdā saglabāts oriģinālais ķieģeļu klājums. Logu aplodas par sprīža tiesu atvirzītas no mājas baļķu sienas. Acīmredzot savulaik bijis plānots baļķus apšūt, kas nav izdarīts. Šo īpatnību būvnieki saglabājuši.

Projekta vadītājs Andris Puharts stāsta, ka pagājis gads kopš izpētes līdz brīdim, kad būvnieki sākuši strādāt, tāpēc darba apjoms pa šo laiku pieaudzis. Arī rekonstrukcijas laikā uzradušies daudzi palīgdarbi. Andris Puharts: „Bija daudz negaidītu darbu. Šķūņa jumtu, vienā vietā, kur baļķi bija pavisam sapuvuši, balstīja milzīgs betona klucis. To nācās nokalt. Rekonstrukciju nav iespējams veikt bez papildus līdzekļiem. Kā tikām galā? Runājām ar pasūtītāju, kuri darbi jāveic noteikti. Piedāvājām risinājumus, lai ietaupītu naudu un darītu obligāti nepieciešamo.”

Medumi. Inženierbūve. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) posma 156,40 – 163.05 km rekonstrukcija. Pasūtītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Izpildītājs SIA „Binders”.

Ceļa posma garums ir 6,650 kilometri, kopējā platība, kurā veikti darbi – 169738,09 kvadrātmetri. Zemas klātnes platums no 15 līdz 25 metriem, brauktuves platums – 12 m. Veikti milzīgi rakšanas un izraktā transportēšanas darbi daudzu tūkstošu kubikmetru apjomā – vietām lielā grunts noņemta, vietām veidots uzbērums. Veikta atkūdrošana, purvs aizbērts ar salizturīgu smilti. Pēc pamata un virskārtas izveides, vairākās kārtās klāts asfalts. Uzstādītas betona apmales, izbūvētas polietilēna drenvadi, uzstādītas profilēta plastmasas un metāla caurtekas, izbūvēti gabioni. Uzstādītas ceļa barjeras, ietvju barjeras, ceļa zīmes, izveidots apgaismojuma tikls un pārbūvētas trīs elektrolīnijas, izbūvētas trīs sabiedriskā transporta pieturas vietas. Būves vērtība bez PVN – 10 470 035,84 eiro.

Ja līdz šim ceļš kopēja reljefu – veda augšup un lejup, tad šobrīd tas ir līdzens un iespējami taisns.  Ir uzlabota drošība un redzamība, SIA „Binders” būvdarbu vadītājs Armands Sams: „Šī ir sarežģīta būve. Ir veikts liels darbu apjoms. Atkūdroti septiņi posmi. Izpēte pirms darbu sākuma bija kvalitatīva, bet nāca viens pārsteigums aiz otra – nācās rakt dziļāk un vairāk nekā plānots, vest prom kūdru un bērt jaunu pamatni, lai ceļu būvētu vienā līmenī un drošu. Tikām galā. „Binders” šim ceļam droši dod piecu gadu garantiju ceļam, bet uzskatu, ka septiņus gadus te viss būs kārtībā.”

Daugavpils. Bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija Centrālajā parkā Daugavpilī. Pasūtītājs: Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmums. Projekta autors: SIA „Palisāde”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Labiekārtošana D”. Būvuzraugs: Leonīds Daškevičs.

Bērnu rotaļu laukuma labiekārtotā platība ir 21659,1 kvadrātmetrs. No tiem gumijots segums uzklāts 1810 kvadrātmetros, pārējā teritorijā ierīkots vai atjaunots zālājs, ieklāts betona bruģis, renovēts smilts iesegums un uzlikta apmale. Izvietoti 23 rotaļu objekti, 17 soliņi, 8 urnas, 11 informācijas stendi. Būve izmaksājusi 415 207 eiro. Būvniecības ilgums – 16 mēneši.

Vasarā te spietojuši desmitiem bērnu. Bet trīs drosminieki šūpojas arī tik aukstā ziemas dienā, kā iekritusi žūrijas brauciena laikā. Pieprasītākais rotaļu objekts gan esot no skata vienkāršs nedaudz slīpi zemu iebūvēts rotējošs aplis. Nepieciešama veiklība un laba līdzsvara izjūta, lai pa to skrietu nenokrītot. Ķiveres lietot šeit aizliegts, jo rotaļu objekti ir ražotas ņemot vērā bērnu plecu un galvas izmērus. Proti, bērniem salīdzinoši ar pieaugušajiem ir lielākas galvas, bet šaurāki pleci, un ķivere apgrūtinās viņu darbošanos. Vide ir droša. Ir izvietotas novērošanas kameras, kuras fiksē notiekošo un pašvaldības policija seko līdzi visam, kas notiek laukumā.

Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmuma komunālo projektu inženiere Oksana Grigorjeva rāda, ka laukums un arī rotaļu objekti ir sadalīti divās daļās. Viena paredzēta pirmsskolas, bet otra – skolas vecuma bērniem. Lielos pakāpienos, caurulēs un virvju kāpnēs mazie bērni bez lielāku cilvēku palīdzības netiek iekšā.”

SIA „JLP” ainavu arhitekte Jolanta Kušnere stāsta, ka priecātos Daugavpils vidū novietot Latvijā ražotus sertificētus rotaļu objektus, nevis ārzemēs izgatavotus, bet esot vairāki „bet”. Liela daļa vietējo rotaļu objektu neesot sertificēti. Tie, kas sertificēti neatkarīgās komisijās, esot dārgi, turklāt izvēle esot stipri pieticīga – zirdziņi vai šūpoles.

Būvnieks šai būvei dod trīs gadu garantiju.

Daugavpils pievārte. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 113,12 – 134,70 km segas rekonstrukcija (pastiprināšana). Pasūtītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļo”. Izpildītājs ceļu būves firma SIA „Binders”. Darbi veikti no 2015 gada maija līdz 2016. gada augustam. Izrakts milzums tonnu zemes, būvēta salizturīga kārta, ceļa apakškārta no minerālmateriāla, klāts asfalts, 4595 metru garumā uzstādītas ceļa barjeras, 187 ceļa zīmes, viens luksofors, vienā vietā pārbūvētas elektrolīnijas. Rekonstruētas Alantas un Plātņu caurteka, tilti pār Līksnu, Veižalku un novadgrāvi „Lāči”. Būves vērtība bez PVN – 12 705 622,76 eiro.

„Binders” projektu vadītājs Romāns Gabrusenoks stāsta, ka reciklēšanas maisījumam pievienoti cements 4% apjomā: Šim ceļam ir vajadzīga liela nestspēja, jo pa to brauc lielās smagās automašīnas.  Tas ir arī Latvijas vizītkarte, jo savieno mūs ar ārzemēm. Vienlaicīgi strādājām 11 rekonstruējamā ceļa posmos. Nācās ierobežot satiksmi, izvietot pagaidu luksoforus. Tomēr daudzi autovadītāji pārkāpa noteikumus un brauca, neievērojot sarkano signālu. Būvniecības laikā notika svētceļnieku gājiens uz Aglonu, bija jānodrošina viņiem droša pārvietošanās.”

Rēzekne. Daudzfunkcionālā sporta ēkas, Stacijas ielā 30B, Rēzekne, pārbūve. Pasūtītājs: Rēzeknes pilsētas dome. Projekts: SIA „REM PRO”. Galvenais būvuzņēmējs PS „Latgales būve”. Būvuzraugs Uldis Stuklis.

Ēka atrodas slīpuma pakājē zemā vietā, kas apgrūtinājis būvniecību. Ēka, uzcelta pēc zema enerģijas patēriņa principiem, ir divu stāvu, apbūves laukums 1662 kvadrātmetri, būvtilpums – 10180 kubikmetri. „Karkass jau bija,” paveikto rāda Latgales būve izpilddirektors Sergeja Bogdanovs, „Bija jādomā kā šajā četrstūra kārbā izvietot viesnīcas halli, istabas, semināru zāli, baseinu, pirti, garderobes un tehniskās telpas.” Siltināšanā izmantota akmens vate. Apšuvums – šķiedrcementa plāksnes. Lai ēka būtu zema enerģijas ēka, projektā izmantoti mūsdienīgi risinājumi – ēku siltinājums, logu izvietojums, energoefektīvas iekārtas. Uz jumta izvietotie saules kolektori ziemā divu dienu laikā uzsilda ūdeni divās 750 litru cisternās līdz + 48 grādiem. Jumts ir no skārda, jumta pārkares no apakšas apšūtas ar šķiedrcementa dēļiem.

Iekštelpās izmantotas akmens masas flīzes, kokosa šķiedras paklāji, koka durvis un LED gaismekļi. Būvniecība ilgusi 12 mēnešus un izmaksājusi 2 409 8246,47 eiro. Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Natālija Aleksejeva uzteic arhitekti Ilzi Ratnieci un mēbeļu ražotāju „Riber – S”: Pašvaldībai iepirkumos ir grūti pierādīt savu redzējumu, kā vajadzētu būvēt šobrīd, lai ēku sekmīgi ekspluatētu daudzus gadus. Šajā būvē to esam izdarījuši.” Moderna kafejnīca, kura gan varētu būt par šauru lielākam apmeklētāju skaitam, bet vietas betona karkasā bijis tik, cik bijis. Plānots un grozīts dažādi, līdz atrasts optimālais variants. Natālija Aleksejeva ir pārliecināta, ka 1. maijā līdzās ēkai tiks atvērts āra baseins. Būve jau iesākta. Tad dzīve te kūsās.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, FORUM AUTO, RAMIRENT, MAPEI.

Žūrijas brauciens vērtēt būves klātienē 01.02.2017.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Pierīgā

Skates “Gada labākā būve 2016” žūrija turpina apmeklēt labākās būves Latvijā, lai atrastu tās, kuras pelnījušas visaugstāko novērtējumu. Žūrija uzsver, ka laba būve ir izcilas un saliedētas komandas darbs: zinošs pasūtītājs, veiksmīgi atrasts radošs un precīzs arhitekts, atbildīgs konstruktors, apzinīgs būvnieks un būvuzraugs.

Skolas īpašnieki, būvējot ēku, vispirms domā par bērniem un skolotājiem

Piņķos privātskolas „Exupéry International School” (Starptautiskā vidusskola Ekziperī) būvniecībā tika investēti 11 miljoni eiro, izveidojot to par četru mācību valodu izglītības iestādi. Bērniem pieejamas divpadsmit pamatmācību telpas, piecas valodu apguves telpas, divas datortelpas, sporta un aktu zāle, kā arī mākslas un mūzikas apguves telpa. Nākamos gleznotājus un tēlniekus šeit gaida mākslas studijas, savukārt jaunos ķīmiķus, fiziķus un biologus – kabineti ar īpašu laboratorijas aprīkojumu. Skolā pieejamas arī ārpusstundu nodarbības: mūzika, džudo, dejošana, teātris, vingrošana, šahs, zīmēšana/māksla, kino/foto, robottehnika.
Celtniecībā izmantotas jaunākās tehnoloģijas un ievēroti mācību telpu labiekārtošanas un aprīkojuma izmantošanas principi, kuru efektivitāte ir jau pierādīta labākajās skolās Eiropā. Skolas dibinātāja uzņēmēja Jeļena Bujanova uzsver, ka šīs skolas darbības modelis pārņemts no Francijas un balstās uz gadsimtu gaitā izstrādātu īpašu audzināšanas kultūru, kas pamatojas uz savstarpējo cieņu.
Privātskolas teritorijas kopējā platība ir 19 436 m2, ēkas kopējā platība – 6071 m2, un to veido divas atsevišķas divstāvu būves, kas otrā stāva līmenī savienotas ar slēgtu galerijas tipa pāreju. Teritorijā ir sporta laukums un īpaši veidots daudzfunkcionāls dārzs (sajūtu parks, sakņu dārzs, augļu dārzs u. c.).
Privātskolas „Exupery International School” projekta autori ir arhitektu birojs SIA “8 A.M.“ un arhitekts Juris Lasis, būvniecības ģenerāluzņēmējs ir SIA “Merks”, ir tikuši piesaistīti daudzi apakšuzņēmēji.
Jaunā skola var lepoties ar inovatīvām gaisa ventilācijas iekārtām, kas spēj nodrošināt pat septiņkārtīgu gaisa apmaiņu. Sergejs Periņecs, SIA “Merks” projektu vadītājs, uzsver, ka ventilācijas jautājums bijis viens no svarīgākajiem visā projektā, tam pievērsta īpaša uzmanība. Kopumā abās ēkās uzstādītas 26 zīmola „Envistar Top” iekārtas, kas ražotas Zviedrijas kompānijā „IV Produkt”, kas ir viens no vadošajiem ventilācijas iekārtu ražotājiem Skandināvijā. Gaisa sadalei izmantoti Čehijas uzņēmuma “Prihoda” ražotie perforētie auduma gaisa vadi, nodrošinot gaisa plūsmas virzienu no griestiem uz grīdu.
Paredzēta iekārtas ražības kontrole primāri atkarībā no sasniedzamā CO2 līmeņa attiecībā pret āra vidi 500 PPM un sekundāri no temperatūras. Visa ventilācijas un apkures sistēma tiek vadīta, izmantojot ēku vadības sistēmu jeb „BMS” („Building Management System”).
„Uzstādot iekārtas, lielākais izaicinājums bija ierobežotā telpas platība, tāpēc atsevišķās vietās otrajā stāvā iekārtas tika ieceltas no augšas vēl pirms jumta izbūves pabeigšanas. Ņemot vērā, ka sistēma atrodas līdzās mācību telpām, katra no tām ir norobežota ar izturīgu bīdāmo konstrukciju, kas kalpo kā labs skaņu slāpējošs elements,” stāsta S. Periņecs.

Saglabāta senās ēkas sajūta

Atjaunotās Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 piemērošanu muzeja funkciju veikšanai īstenoja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iepriekš noteiktā projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana“ ietvaros. Memoriālo muzeju apvienības un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotā projekta gaitā veikta gan muzeja ēku, gan vēsturisko priekšmetu restaurācija un jaunu ekspozīciju izveide.
Projektu izstrādāja SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” – Ināra Caunīte, tad pie darba ķērās galvenais būvuzņēmējs: PS „BBA un AE" (SIA „Baltic Builders Alliance” un SIA „Velve-AE”), būvuzraugi: SIA „CKA” - Eduards Begens, Mārtiņš Draudiņš. Krietni pastrādāt nācās projektētājiem un konstruktoriem: Inārai Caunītei, Irēnai Bokai, Aijai Gailei, Harijam Boktam, Raimondam Boktam, Verneram Langenfeldam, Raivo Jirgensonam, Valdim Salzemniekam, un, protams, galvenajiem darbuzņēmējiem SIA „Velve-AE” un SIA „Baltic Builders Alliance".
Muzeja darbinieki sekoja līdzi, lai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados namu skārušās pārbūves nebūtu noteicošās, izņemot apkuri, un atjaunošanā tiktu saglabāta Raiņa un Aspazijas  dzīves perioda sajūtas. Dzejniekiem sadzīve nebija svarīgākais,  ir zināms, ka Rainis  bijis ļoti taupīgs un ekonomisks. Atjaunojot kādreizējo vasarnīcu, tika meklēta informācija, lai tapetes, dēļi, zilā verandiņa, grīdas, – viss izskatītos kā  pirmsākumos. Paveicās, ka izdevās atrast  kāda fotogrāfa 1936. gadā rakstītu aprakstu par to, kā izskatījās vasarnīcā.
Veikts liels darbs. Ēkām pamatu vietā bija vien pāris ķieģeļu kārtas, sešdesmitajos gados ēkas bija pastiprinātas ar metāla karkasu. Muzeja darbinieki lepojas, ka viņiem izdevies noturēties pretī latviešu ierastajam kārdinājumam visu izskaistināt un pieturēties pie norvēģu metodes, – saglabāt tā, kā tapetes viena otrai virsū bija uzlīmētas, kā grīdas vai sienas dēļi pa gabaliņiem salikti kopā.

Veiktas vairāk nekā 700 pārbaudes kvalitātei

29. jūnijā oficiāli tika atklāts renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā. Tā būvdarbus veica SIA “Tilts” un SIA “Viadukts”. Pabeigti darbi arī  teju 14 kilometru garā Liepājas šosejas posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4–38,18 km). Tur pilnībā atjaunots ceļa segums ar reciklēšanas metodi, asfaltbetons uzklāts trīs kārtās. Kopumā ceļa posma un tilta pār Lielupi rekonstrukcija izmaksāja 14 miljonus eiro. Remontdarbus līdzfinansēja Kohēzijas fonds, ģenerāluzņēmējs bija SIA “Saldus ceļinieks”.  Projekta vadītājs Oskars Šteins pastāstīja, ka šis bijis retais gadījums, kad objekts ekspluatācija tika  nodots bez piezīmēm. Tas varbūt arī tāpēc, ka jau  tilta renovācijas un ceļa seguma atjaunošanas procesā, materiālu izmantošanu un to iestrādāšanas kvalitāti kontrolēja četras institūcijas, kas būvdarbu laikā kopumā veica 744 pārbaudes, tajā skaitā:
• minerālajiem materiāliem (0/8mm, 0/11mm, 0/32mm, 0/45mm, 0/63mm, augu zeme) veiktas 79 pārbaudes;
• visām objektā iebūvētajām asfaltbetona masām (SMA11; AC6; AC11surf; AC22base, AC22bin, AC32base) veiktas 289 pārbaudes;
• asfalta izejmateriāliem veiktas 6 kompleksās pārbaudes;
• visām ieklātajām asfalta kārtām kopā veiktas 129 urbto paraugu pārbaudes;
• asfalta dilumkārtai un saistes kārtai veikta līdzenuma noteikšana (2 pārbaudes);
• pirms un pēc asfalta dilumkārtas ieklāšanas veiktas pārbaudes ar grunts penetrācijas radaru (2 pārbaudes);
• betonēšanas darbi kontrolēti veicot 43 pārbaudes (gan nosakot gaisa daudzumu betonā, gan pārbaudot paraugu spiedes stiprību, gan graujošo slodzi);
• veikta 191 sablīvējuma un nestspējas pārbaude;
• ceļu horizontālajiem apzīmējumiem veiktas 3 pārbaudes.

Olainiešu patriotisms izpaužas bibliotēkā

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas rekonstrukcijas (pārbūves) projekta autors ir
SIA “Komunālprojekts Jelgava” un iesaistītie speciālisti: Kārlis Brakanskis, Aija Ziemeļniece, Ligita Rubīna, Inese Laizāne, Aija Karlevica, Marija Kudrjavceva. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “TORENSBERG”, būvuzraugs: SIA “RBRA”. Taču tie ir tikai redzamā rezultāta beigu posmā iesaistītie.
Jau 2002. gadā olainieši domāja par to, kā skolā tikt pie  modernas bibliotēkas, kuru varētu ietilpināt padomju laikos celtās tipveida skolas neizmatotajās telpās. Skolas direktors Jāzeps Volāns iedomājās, ka bibliotēku varētu izvietot divos stāvos, bijušajā šautuvē un skolas tehniskajā gaitenī. Direktora plāns bija ambiciozs “Tu to vari!” Kā nu nezinās, ko spēj bibliotekāre, ja skolas direktors ir Aijas bijušais klases audzinātājs. Aija atzīst, ka Olaine nekad nevinnēs pilsētu skaistumkonkursā, bet ar savu attieksmi un atsevišķām vietām tā var kļūt labākā Latvijā. 2012. gadā Aija iesaistījās starptautiskā projektā –  kopā ar dažādu valstu bibliotekāriem ar velosipēdu apceļoja bibliotēkas un citās zemēs ieraudzīja, ko vēlas arī savā bibliotēkā – Olaines 1. vidusskolā.  2015. gadā tika izstrādāta koncepcija par lielu atvērtu telpu ar mobiliem plauktiem,  ar otrajā stāvā izvietotu domātavu, lasītavu un izstāžu telpu, kas interesanta arī tādiem, kas līdz šim grāmatas nav lasījuši. Aija direktoram teica:  ”Man ir vauuu koncepcija!” Direktors tikai pārjautājis, vai to varēs pamatot pašvaldībai? Varēja!
Tagad, kā paši smejas, satikās trīs Aijas  (projektētāja Ziemeļniece,  būvspeciāliste Roze, bibliotekāre Jankava) un tapa 3A projekts – bibliotēka.
Darbus iesāka augustā un  pabeidza decembrī. Tika demontēti paneļi, grīdas.  Primārais bija drošība. Konstruktori operatīvi pārrēķināja konstrukcijas. Kontrolētāju bija pārpārēm no visdažādākajām institūcijām, bet viss process tika paveikt tā, ka skolas ritms netika traucēts un būvniekus tikpat kā nejuta.
Tagad bibliotekāre saka, ka svarīgākais nepiekrist mazam remontam, jo tad pie ieceres nekad netiktu. Vai nu visu vai neko! Ja kaut ko ļoti vēlas, teju visa Olaine nāk talkā!  “Kādi ir cilvēki, tāda ir vide!”  uzskata Aija Jankava.

Restaurētais Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a

2014. gada rudenī tika lemts par muzeja ēkas un telpu rekonstrukcijas nepieciešamību, jo to tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā neapmierinošs un netika pilnvērtīgi izmantotas visas muzeja telpas.
Muzeja restaurācija tika īstenota Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana projekta Jāņa Akuratera muzeja restaurācija” ietvaros, ko īstenoja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību. Projekta īstenotājs ir Memoriālo muzeju apvienība, kas nodrošināja projekta kultūras procesu vadību, savukārt VNĪ kā projekta partneris nodrošināja projekta administratīvo, finanšu un būvprocesa vadību. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbus pēc SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs” izstrādātā būvprojekta veica SIA “Modus Būve”, bet būvuzraudzību veica Raimonds Bretšneiders. Teritorijas kopējā platība ir 2571 m2, ēkas platība – 285,1 m2. Projekta kopējās izmaksas ir 250 000 EUR. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līdzfinansējums ir 212 500 EUR, savukārt 37 500 EUR ir valsts budžeta līdzfinansējums.
Restaurācijas procesā tika veikta jumta seguma nomaiņa ar jauniem betona dakstiņiem, pietuvinot jumta seguma izskatu vēsturiskā jumta izskatam, izveidots apmeklētājiem pielāgots muzeja ieejas mezgls, veikta interjera detaļu atjaunošana pēc oriģinālajiem paraugiem, tostarp muzejā iebūvēto būvgaldniecības izstrādājumu restaurācija. Muzeja atjaunošanas un restaurācijas darbu laikā ēkā ogļu apkures sistēma nomainīta uz gāzes apkures sistēmu, restaurēts un atjaunots kamīns un krāsnis, labiekārtota muzeja teritorija un veikta verandas un terases restaurācija.
Diskutabls izrādījās jautājums par jumta seguma nomaiņu. Interesanti, ka arhitekta Vitanda projektā bijis paredzēts skārda seguma jumts, taču realitātē jumts klāts ar betona dakstiņiem. Jumta seguma oriģinālie betona dakstiņi bija fiziski nokalpojuši savu laiku, un speciālisti ieteica tos mainīt. Vienu brīdi bija doma vadīties pēc arhitekta projektā iezīmētā, taču, ja pats Akuraters bija izvēlējies dakstiņus, tam noteikti bija kāds pamatojums, un te radās jautājums: vai viss, ko arhitekts ir uzzīmējis, bet kas nav dabā realizēts, ir jāatjauno. Galu galā tika rasts nākamais kompromiss – vecie dakstiņi noņemti, notīrīti un sašķiroti, bet jaunajam segumam izvēlēti Anglijā ražoti dakstiņi “Redland 49”,  kas pēc krāsas, profila un izmēra ir maksimāli līdzīgi vecajiem. Savukārt labāk saglabājušos vecos dakstiņus plānots izmantot muzeja teritorijā esošās saimniecības ēkas restaurācijā, kas iecerēta vēlāk.

Žūriju gandarī projektu komandu attieksme

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs saka: “Reģionos, kur cilvēki burtiski deg par savu lietu, arī ar samērā ierobežotiem līdzekļiem var panākt fantastisku efektu. Šo tendenci pamanījām jau pagājušā gadā un to apstiprina šogad pieteiktajās būvēs redzētais. Entuziasms vienmēr vainagojas ar labu rezultātu.”

Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore: “Lai ko saka masu mediji un žurnālisti, būves rāda, ka skolas attīstās, pie tam ļoti pārdomāti un progresīvi”.

Madara Markova, Dr.arch., Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente, kopš 2012. gada Latvijas Ainavu Arhitektūras biedrības valdes locekle: “Šī gada būves atspoguļo to, ka pasūtītājs ir kļuvis inteliģentāks un ļoti precīzi zina to, ko vēlas.”

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors: “Ļoti atzīstami, ka maksimāli tiek izmatoti vietējo būvmateriālu ražotāju produkti. Būves uzrunā arī emocionāli, īpaši tās, kur sajūti pašu ēkas saimnieku dziļu ieinteresētību rezultātā.”

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, mūsu ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, FORUM AUTO, RAMIRENT, MAPEI.

Žūrijas brauciens vērtēt būves klātienē 03.02.2017.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Vidzemē

Alūksne. NBS Kājnieku skolas kazarmas vienkāršotā atjaunošana un pārbūve Lāčplēša iela 1, Alūksne. Pasūtītājs: Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Projekta autors: SIA „SCO Centrs”, Galvenais būvuzņēmējs: SIA „RE & Re”, Būves būvuzraugs: SIA „Fabrum”. Būvniecības izmaksas: aptuveni 1,8 miljoni eiro.
Divstāvīga kazarmas ēka, karavīru vidū oficiāli pazīstama kā ģenerāļa Spandega ēka, slejas liela un majestātiska. Ēka celta pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū un ir labs piemērs, kā ilglaicīgi saglabāt funkcionalitāti. Pārbūves laikā tika saglabāta vecā konstrukcija, kas bija ļoti piemērota kazarmām, un ir tāda joprojām. „Mūsu galvenais uzdevums bija sakārtot ēku atbilstoši mūsdienu vajadzībām. 60 cm biezās ēkas sienas tika siltinātas ar 10 cm biezu akmens vati, uz kuras uzklāts dekoratīvais apmetums. Tika mainītas durvis un logi. Nomainītas visas komunikācijas. Uz jumta novietotas saules baterijas, kuras tiek izmantotas ūdens sildīšanai,” ar paveikto lepojas „Re & Re” projektu vadītājs Arvis Mūrnieks. Būvniecība ilgusi 13 mēnešus. Bijušas nepieciešamas daudzas izmaiņas būvprojektā, tāpēc katru nedēļu notikušas apspriedes ar būvuzraugu un autoruzraudzības veicēju. Pasūtītāja prasība pirmām kārtām bijusi lēta cena, bet būvnieki centušies izmantot vietējos materiālus. Svarīgi, ka karavīri ir apmierināti ar būvnieku darbu.
 „Būvnieks ir spējis izpildīt pasūtītājs vēlmes ierobežota budžeta ietvaros,” uzteic skates gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Menčupītes tilts Kocēnu pagastā. Inženierbūve. Pasūtītājs: AS „Latvijas valsts meži”. Projekta autors: SIA „Inženierbūve”. Komplekss būvprojekts – meža autoceļa Zažēnu purva ceļš būvdarbi un Menčupītes tilta būvdarbi. Piegādātāju apvienība SIA „Limbažu ceļi” un SIA Latvijas Lietuvas kopuzņēmums „Viadukts”. Būvuzraugs: SIA „VIATESTI”.
Stāstu par Menčupītes tiltu AS „Latvijas valsts meži” Meža infrastruktūras kvalitātes speciāliste Līva Brūvere sāk ar to, ka „Latvijas valsts meži” ir videi draudzīgs un sociāli atbildīgs uzņēmums. Atbilstoši arī iecerēts šis tilts, viens no 84, kuri ir „Latvijas valsts mežu” pārziņā.
Tilts ir nepieciešams, lai sasniegtu sešu kvartālu lielu teritoriju, kas uzņēmumam jāapsaimnieko. Meža ceļš, kurš ved uz tiltu, kā parasti ir viena virziena ceļš ar īpašām kabatām, kur samainīties ar pretim braucošo transportu.
Pirms simts gadiem šeit pa uzbērumu stiepusies dzelzceļa posms Smiltene – Ainaži. Pasūtītāja uzdevums bija saglabāt šķelto laukakmeņu balstus, nevis demontēt un ielikt caurteku, un laiduma konstrukciju izbūvēt no koksnes. Tika izmantoti piemēroti estētiski risinājumi – līmētas koksnes tilta margas, koka atvairbarjeras tilta pieejas zonā, kā arī saplākšņa ceļa zīmju vairogi un koka ceļa zīmju stabi, jo nomaļās vietās esošās ceļa zīmes bieži zog. Krasta stiprinājumi vēl jāapstāda ar zāli, jo 62 dienu laikā uzbūvētais tilts tika pabeigts decembrī. Tilta laidumu veido 26 atsevišķas trapeces veida sijas. Līmētā koka konstrukcijas ražotas Lietuvā. impregnētas Jēkabpilī. Plātne montēta, stiegrojošie stieņi ievietoti un saspriegti uz vietas objektā. Malējās sijas ir ražotas no augstāka blīvuma koka nekā iekšējās. Paredzams, ka kreozotā impregnētās sijas kalpos 50 gadus. 11,3 metrus garā un mazliet vairāk nekā četrus metrus platā tilta celtspēja ir 60 tonnas. „Gan projektētājs, gan būvnieki savu darbu ir izdarījuši izcili,” slavē Līva Brūvere.
Kocēnu novada domei bijusi prasība šeit ierīkot atpūtas vietu, tāpēc pie skaistā tilta būs arī galds un soli.

Alojas novads. Publiskā jaunbūve. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka „Sala”, Liepu iela 3, Ungurpils. Pasūtītājs: Alojas novada dome, projekta autors: SIA “HUMA arhitektu studija”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Monum”. Būvuzraugs” SIA „Firma L4”.
Pasīvā ēka. Sānis no ēkas skatu tornis, kurš tur jau bijis. Ēka patiesi ir kā 526,2 kvadrātmetrus liela sala, kura tikai vidū turas uz zemes. Lēzena uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet dienesta ieejas kāpnes nesaskaras ar mājas sienu – pāris centimetru platā sprauga patiesi rada sajūtu, ka ēka teju teju aizpeldēs pie savām vārdamāsām ezerā Ungurpils dzirnavu ezerā, kas plešas pārdesmit metru zemāk. Kādreiz pa ezeru peldējušas pat desmit salas, no krasta atdalījušies koki, krūmi un zeme, šobrīd tās ir četras.
„Salas” būvniecība ilgusi trīs mēnešus, kuri iemūžināti trīs minūšu garā video, pieejamā ikvienam apmeklētājam konferenču zālē. Būves izmaksas ir 1329729 eiro, lielu daļu no tiem devuši norvēģi. Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Možvillo stāsta, ka Aloja esot tās draugu norvēģu eksperimenta vieta labā nozīmē: „Norvēģi vēlas būvēt tādu pašu ēku pie sevis un testē gan būvniecību, gan ēkas ekspluatāciju. Iekšējā apdare, ja salīdzinām projektu ar situāciju dzīvē, ir uzlabota – projektā bija paredzētas krāsotas sienas un reģipša griesti, kas mainīti pret dabīga koka un finiera apdari.”
Ēkai ir industriālā grīda. Lielie pakešu logi plešas visapkārt. Viens no tiem, pa kreisi no ieejas, ir patiesi milzīgs un sver 900 kilogramus. Vertikālās koka žalūzijas apkārt tiek regulētas automātiski no meteostacijas uz ēkas jumta. Ja saules nav, kā dienā, kad būvi vērtē žūrija, tās jāregulē cilvēkiem. Ūdens tiek sildīts ar saules baterijām, ir zemes sūknis. „Ja ēkai šobrīd atslēgtu elektrību, temperatūra nokristos tikai par dažiem grādiem. Visu darījām rūpīgi un precīzi, sākot ar konkursu projektētājam un būvniekam. Būvuzraugs šeit strādāja piecas dienas nedēļā, nevis nāca kā viesstrādnieks, ar paveikto lepojas Māris Možvillo. Pasīvo ēku no sāniem iekļauj 40 cm ekovate koka I profila statņu karkasā un Konac audums, no augšas 70 cm ekovate starp koka kopnēm un no apakšas 30 cm SPU siltumizolācijas uz dzelzsbetonā plāksnes.
Mazā bibliotēka, līdz šim darbojusies dzīvoklī, izvietota ēkas centrā, tieši pretī ieejai. Ir telpas biznesa sarunām, virtuve, konferenču zāle. Pašvaldība šobrīd aktīvi piedāvā ēku semināriem, konferencēm.

Alojas novads. Valsts reģionālā autoceļa P 15 Ainaži – Matīši posma no 27.549 līdz 29.919 km un tilta pār Salacu rekonstrukcija. Pasūtītājs: Alojas novada dome. Projekts: SIA „Ceļu komforts”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „8CBR”. Būvuzraugs: SIA „Jurēvičs un patneri”.
Daudzi Staiceles tilta šķērsošanu atceras ar šausmām. Armatūra līdusi ārā no bojātā tilta seguma un plēsušas automašīnu riepas. Bedres tādas, ka varējis galvu nolauzt. Pa caurumiem spīdējusi upe. Ceļu būvētāji uz šejieni veduši politiķus, lai šausminātu un mudinātu lemt, ka vairāk naudas jādod labiem ceļiem un stipriem tiltiem. Savukārt Alojas novada dome, tilts pieder pašvaldībai, draudējusi pie tilta uzlikt ceļa zīmi, ka transporta līdzekļi smagāki par 3,5 tonnām pāri braukt nedrīkst. Beidzot valdība Satiksmes ministrijas personā ieklausījusies, un drusku naudas iedevusi, pārējais nācis no pašiem alojiešiem, un sešu mēnešu laikā tilts gatavs gan. Šobrīd upi zem tilta var skatīt tikai pa tilta vienā pusē norobežotās gājēju ejas režģi. Pie glītajiem reliņiem kāds jaunais pāris jau pamanījies piestiprināt piekaramo atslēgu Lai ilgs mūžs laulībai un tiltam!
„Vecajam tiltam gājēju ietves nebija. Daudziem tiltiem gājēji iet pa abām pusēm, bet, ja no abām pusēm mammas stumj bērnu ratiņus un satiekas uz tilta, tad ir grūti samainīties. Šeit ir plaša eja gājējiem, droši norobežota no transporta plūsmas,” stāsta “8 CBR” darbu vadītājs Kaspars Ieviņš, kurš ir apmierināts par sadarbību ar pasūtītāju un projektētāju „Ceļu komforts”. Tilta balstu betonēšanai izmantota sarežģīta metode, izmantojot īpašus veidņus, atsūknējot ūdeni. Bijuši vajadzīgi ūdenslīdēji, lai pastiprinātu pamatnes balstus, netonējot konusus ar īpašu betona sastāvu.
Lejā no tilta uz upi ved glītas kāpnes. Tilts no apakšas nekrāsots. Var teikt, ka raibs kā dzeņa vēders, bet gludi nostrādāts un sava pievilcība tajā raibumā slēpjas. Sijas no apakšas nolīmētas ar ogļšķiedras lentu, kas palielina tilta izturību.
Alojieši tikuši ne tikai pie jauna tilta, ar asfaltu noklāts nedaudz vairāk nekā kilometru garš ceļa posms vienā pusē tiltam. Vieta esot bijusī problemātiska, jo pazemes ūdeņi un liels mitrums. Netradicionāls risinājums izmantots, projektējot un izbūvējot gruntsūdeņu novadīšanu no tranzītielas izbūvējamās daļas, kurā izmantota drenāžas sistēma ar novadi uz upi divās kārtās ieklājot ģeotekstilu un ieveidojot filtrācijas laukumus. Būve izmaksājusi 1410816,5 eiro. Bedrainais ceļš otrpus tiltam vēl gaida savu remontu.

Ādaži. Publiskā jaunbūve. Ādažu Brīvās Valdrorfa skolas sporta zāle Attekas ielā 35. Pasūtītājs: biedrība „Privātā vidusskola ĀBVS”. Projektētāj: arhitektu birojs SIA „Mans” un SIA „A.R.T.”. Galvenais būvuzņēmējs: AS „UPB”.
Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētājs Kerola Dāvidsone sagaida žūriju pacilāta un priecīga: „Līdz šim mums nebija savas sporta zāles. Tagad ir, un vēl kāda - mums ir pirmā energoefektīvā sporta ēka Pierīgā.” Liels, no ārpuses dzelteni pelēks trīsstāvīgs ķieģelis (921,6 kvadrātmetru platība, apbūves laukums – 782, 9 kvadrātmetri, būvtilpums – 7844 kubikmetri) ar lieliem logiem un saules baterijām fasādē. Metāla karkass, rāmis pildīts ar ekovati 45 cm biezumā sienās un 50 cm jumta daļā, apdarē izmantoti neēvelēti dēļi, jo tādi labāk saglabājas āra apstākļos. Pārdomāti projektēta un precīzi uzbūvēta ēka. Ādažu Brīvās Valdorfa skolas sporta zāle atbilst pasīvās mājas standartiem, kur siltumenerģijas patēriņš ir 14.03 kWh/m2 gadā. Aparatūra telpās mēra nevis gaisa temperatūru, bet priekšmetu temperatūru un dod signālu Vācijā ražotam siltumdevējam. Stari krīt no pie griestiem piekārtajiem sildītājiem, kuros cirkulē ūdens, un sasilda grīdu, kura atdod siltumu visai telpai. 18,17o C esot pietiekami, lai telpā justos komfortabli. Lai šādu efektu sasniegtu, izmantojot klasisko apkures sistēmu, siltumnesēja temperatūrai būtu jābūt krietni augstākai.
Žūrijas komisijas loceklis, SIA „CMB” valdes priekšsēdētājs pasīvo ēku speciālists Artis Dzirkalis spriež: „„Steico I Beam” tehnoloģija, kura izmantota šajā gadījumā ir kvalitatīva, bet dārga. Ēka ir uzbūvēta atbilstoši pasīvās mājas prasībām – tai ir bieza siltumizolācija, tā ir hermētiska, ir novērsti siltuma zudumi, nav tā dēvēto termisko tiltu, ventilācijas iekārtas ir ar rekuperāciju, kur rekuperācijas koeficients ir 97 %, apkurei un apgaismojumam tiek izmantoti atjaunojamie resursi – saules baterijas un siltumsūknis.”
Visās bieži izmantojamās telpās ir LED apgaismojums. „Apdarē izmantoti vietējie materiāli – bērza dēļi un „Latvijas finieris” ražotais finieris,” UPB projektu direktors Kārlis Balgalvis ir patriotiski noskaņots un lepns par paveikto. Otrajā stāvā izvietota iekšēja lodžija sporta zāles pārskatīšanai, garderobes un tualetes. Betona griestu paneļi atstāti neapklāti, šuves apstrādātas no augšas. 
Projekts īstenots sadarbībā  ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, izmantojot līdzekļus no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” atklāta projektu konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība”.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, mūsu ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, FORUM AUTO, RAMIRENT, MAPEI.

Gada labākā būve Latvijā 2016 otrā kārta

Prominenta būvniecības nozares profesionāļu un ekspertu žūrija izvirza būves skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” otrajai kārtai

Sagatavoja: Aija Zūle, Latvijas Būvnieku asociācija
Rīga, 26.01.2017.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija pēc sēdes 26. janvārī izvirzīja skates otrajai kārtai 28 patiesi labas Latvijā pērn ekspluatācijā nodotas būves. Skates otrajā kārtā, lai novērtētu būves klātienē un tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem, žūrija dosies piecos braucienos pa visu Latviju.

Žūrijas sastāvā ir 35 eksperti no Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Būvniecības valsts kontroles biroja, Rīgas Tehniskas universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Nominācijā „Publiskā jaunbūve” uz otro kārtu tiek virzītas sešas būves, nominācijā „Pārbūve” uz otro kārtu tiek virzītas astoņas būves, nominācijā „Restaurācija” – sešas būves, nominācijā „Inženierbūve” – sešas būves, bet nominācijā „Ainava” – divas būves. „Šogad paši būvnieki ļoti atbildīgi izvēlējās būves, kuras pieteikt, un tika pieteikti paši labākie darbi no labākajiem. Priecē, ka būvnieki un žūrija augstu tur kvalitātes latiņu,” vērtē skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs. 

Skates otrajā kārtā, lai novērtētu būves klātienē un tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem, žūrija dosies piecos braucienos pa visu Latviju. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume iezīmē skates dalībnieku ģeogrāfiju: „Rīga, Olaine, Babītes novads, Jūrmala, Ventspils, Talsu novads, Dundaga, Kuldīga, Jēkabpils novads, Rēzekne, Daugavpils, Kocēnu novads, Ainaži, Alūksne, Ādažu novads, Alojas novads”.
Valsts mēroga skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” notiek jau deviņpadsmito gadu. Skate notiek trīs kārtās pēc skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem. Pirmajā kārtā žūrija izvērtē iesniegto būvju dokumentus, īpašu uzmanību pievēršot būvju drošības pārbaudei, otrajā kārtā žūrija izvērtē objektus dabā un tiekas ar būvniekiem un pasūtītājiem, bet  skates trešajā kārtā finālisti prezentē savu veikumu žūrijai un sabiedrībai, lai apliecinātu, kāpēc tieši viņu būve ir pelnījusi titulu – „Gada labākā būve Latvijā 2016”.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” mērķis ir noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā 2016. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem. Skate popularizē labākās būves Latvijā un mudina sabiedrību lepoties ar tām, tāpēc jau otro gadu skatē tiek iesaistīti arī bērni un jaunieši, kuri ir aicināti zīmēt sava novada jaunās būves. Šos zīmējumus vērtēs jaunie mākslinieki no Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas, zīmējuma konkursa uzvarētāji tiks godināti skates noslēgumā un viņu darbi tiks publicēti īpašā, skatei par godu izdotā gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2016”, kura tiks svinīgi atvērta skates noslēgumā organizētajā „Būvniecības dienā”.

Lai uzsvērtu Latvijas jauno būvju unikalitāti, organizatori ikvienu no skates piecām nominācijām ir pielīdzinājuši kādam no dārgakmeņiem:
-    Publiskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.
-    Pārbūve. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons
-    Restaurācija. Saudzē skaisto un unikālo. Akmens – brūnsarkanais granāts.
-    Inženierbūve. Palīdz sadarboties un piešķir saprātu. Akmens – zilais safīrs.
-    Ainava. Veicina auglību, mieru un harmoniju. Akmens – zaļais smaragds.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem nozare.lv, tvnet.lv, būvlaukums.lv, būvniecības abc.lv, building.lv, buvbaze.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” sponsori: ERGO, HILTI, KÄRCHER, FORUM AUTO, RAMIRENT, MAPEI.
Informācija pa Latvijas Būvnieku asociācijas tālruni: 67228584, vai e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

www.latvijas-buvnieku-asociacija.lv
www.facebook.com/gadabuve
www.twitter.com/GadaBuveLV
www.gadabuve.lv